inenarrabilis

Latin

Etymology

From in- +‎ ēnārrābilis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /i.neː.naːrˈraː.bi.lis/, [ɪneːnäːrˈräːbɪlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /i.ne.narˈra.bi.lis/, [inenärˈräːbilis]

Adjective

inēnārrābilis (neuter inēnārrābile); third-declension two-termination adjective

1. indescribable

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	inēnārrābilis	inēnārrābile		inēnārrābilēs	inēnārrābilia
Genitive	inēnārrābilis			inēnārrābilium
Dative	inēnārrābilī			inēnārrābilibus
Accusative	inēnārrābilem	inēnārrābile		inēnārrābilēs inēnārrābilīs	inēnārrābilia
Ablative	inēnārrābilī			inēnārrābilibus
Vocative	inēnārrābilis	inēnārrābile		inēnārrābilēs	inēnārrābilia

Descendants

• → English: inenarrable
• → French: inénarrable

References

• “inenarrabilis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “inenarrabilis”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• inenarrabilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.