infracturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of īnfringō.

Participle[edit]

īnfractūrus m ‎(feminine īnfractūra, neuter īnfractūrum); first/second declension

  1. about to break

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative īnfractūrus īnfractūra īnfractūrum īnfractūrī īnfractūrae īnfractūra
genitive īnfractūrī īnfractūrae īnfractūrī īnfractūrōrum īnfractūrārum īnfractūrōrum
dative īnfractūrō īnfractūrō īnfractūrīs
accusative īnfractūrum īnfractūram īnfractūrum īnfractūrōs īnfractūrās īnfractūra
ablative īnfractūrō īnfractūrā īnfractūrō īnfractūrīs
vocative īnfractūre īnfractūra īnfractūrum īnfractūrī īnfractūrae īnfractūra