infractus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of īnfringō.
Participle
īnfrāctus (feminine īnfrācta, neuter īnfrāctum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnfrāctus | īnfrācta | īnfrāctum | īnfrāctī | īnfrāctae | īnfrācta | |
| Genitive | īnfrāctī | īnfrāctae | īnfrāctī | īnfrāctōrum | īnfrāctārum | īnfrāctōrum | |
| Dative | īnfrāctō | īnfrāctō | īnfrāctīs | ||||
| Accusative | īnfrāctum | īnfrāctam | īnfrāctum | īnfrāctōs | īnfrāctās | īnfrācta | |
| Ablative | īnfrāctō | īnfrāctā | īnfrāctō | īnfrāctīs | |||
| Vocative | īnfrācte | īnfrācta | īnfrāctum | īnfrāctī | īnfrāctae | īnfrācta | |
References
- “infractus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “infractus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- infractus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- infractus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016