inretiens
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Present participle of inrētiō.
Participle[edit]
inrētiēns (genitive inrētientis); third-declension one-termination participle
- Alternative form of irrētiēns
Declension[edit]
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | inrētiēns | inrētientēs | inrētientia | ||
| Genitive | inrētientis | inrētientium | |||
| Dative | inrētientī | inrētientibus | |||
| Accusative | inrētientem | inrētiēns | inrētientēs inrētientīs |
inrētientia | |
| Ablative | inrētiente inrētientī1 |
inrētientibus | |||
| Vocative | inrētiēns | inrētientēs | inrētientia | ||
1When used purely as an adjective.