inrogaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of inrogō
Participle
[edit]inrogātūrus (feminine inrogātūra, neuter inrogātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inrogātūrus | inrogātūra | inrogātūrum | inrogātūrī | inrogātūrae | inrogātūra | |
| genitive | inrogātūrī | inrogātūrae | inrogātūrī | inrogātūrōrum | inrogātūrārum | inrogātūrōrum | |
| dative | inrogātūrō | inrogātūrae | inrogātūrō | inrogātūrīs | |||
| accusative | inrogātūrum | inrogātūram | inrogātūrum | inrogātūrōs | inrogātūrās | inrogātūra | |
| ablative | inrogātūrō | inrogātūrā | inrogātūrō | inrogātūrīs | |||
| vocative | inrogātūre | inrogātūra | inrogātūrum | inrogātūrī | inrogātūrae | inrogātūra | |