instratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of insternō.
Participle
[edit]īnstrātus (feminine īnstrāta, neuter īnstrātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnstrātus | īnstrāta | īnstrātum | īnstrātī | īnstrātae | īnstrāta | |
| Genitive | īnstrātī | īnstrātae | īnstrātī | īnstrātōrum | īnstrātārum | īnstrātōrum | |
| Dative | īnstrātō | īnstrātō | īnstrātīs | ||||
| Accusative | īnstrātum | īnstrātam | īnstrātum | īnstrātōs | īnstrātās | īnstrāta | |
| Ablative | īnstrātō | īnstrātā | īnstrātō | īnstrātīs | |||
| Vocative | īnstrāte | īnstrāta | īnstrātum | īnstrātī | īnstrātae | īnstrāta | |
References
[edit]- “instratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “instratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- instratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.