insultaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnsultō.
Participle
[edit]īnsultātūrus (feminine īnsultātūra, neuter īnsultātūrum); first/second-declension participle
- about to insult
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnsultātūrus | īnsultātūra | īnsultātūrum | īnsultātūrī | īnsultātūrae | īnsultātūra | |
| genitive | īnsultātūrī | īnsultātūrae | īnsultātūrī | īnsultātūrōrum | īnsultātūrārum | īnsultātūrōrum | |
| dative | īnsultātūrō | īnsultātūrae | īnsultātūrō | īnsultātūrīs | |||
| accusative | īnsultātūrum | īnsultātūram | īnsultātūrum | īnsultātūrōs | īnsultātūrās | īnsultātūra | |
| ablative | īnsultātūrō | īnsultātūrā | īnsultātūrō | īnsultātūrīs | |||
| vocative | īnsultātūre | īnsultātūra | īnsultātūrum | īnsultātūrī | īnsultātūrae | īnsultātūra | |