investigaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of investīgō.

Participle[edit]

investīgātūrus m ‎(feminine investīgātūra, neuter investīgātūrum); first/second declension

  1. about to investigate

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative investīgātūrus investīgātūra investīgātūrum investīgātūrī investīgātūrae investīgātūra
genitive investīgātūrī investīgātūrae investīgātūrī investīgātūrōrum investīgātūrārum investīgātūrōrum
dative investīgātūrō investīgātūrō investīgātūrīs
accusative investīgātūrum investīgātūram investīgātūrum investīgātūrōs investīgātūrās investīgātūra
ablative investīgātūrō investīgātūrā investīgātūrō investīgātūrīs
vocative investīgātūre investīgātūra investīgātūrum investīgātūrī investīgātūrae investīgātūra