irritaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of irrītō
Participle
[edit]irrītātūrus (feminine irrītātūra, neuter irrītātūrum); first/second-declension participle
- about to incite, about to excite
- about to irritate, about to exasperate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | irrītātūrus | irrītātūra | irrītātūrum | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūra | |
| genitive | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūrī | irrītātūrōrum | irrītātūrārum | irrītātūrōrum | |
| dative | irrītātūrō | irrītātūrae | irrītātūrō | irrītātūrīs | |||
| accusative | irrītātūrum | irrītātūram | irrītātūrum | irrītātūrōs | irrītātūrās | irrītātūra | |
| ablative | irrītātūrō | irrītātūrā | irrītātūrō | irrītātūrīs | |||
| vocative | irrītātūre | irrītātūra | irrītātūrum | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūra | |