judiciarius
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): [juː.dɪ.kiˈaː.ri.ʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [ju.d̪i.t͡ʃiˈaː.ri.us]
Adjective
[edit]jūdiciārius (feminine jūdiciāria, neuter jūdiciārium); first/second-declension adjective
- Alternative form of iudiciarius
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | jūdiciārius | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
| genitive | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāriī | jūdiciāriōrum | jūdiciāriārum | jūdiciāriōrum | |
| dative | jūdiciāriō | jūdiciāriae | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | |||
| accusative | jūdiciārium | jūdiciāriam | jūdiciārium | jūdiciāriōs | jūdiciāriās | jūdiciāria | |
| ablative | jūdiciāriō | jūdiciāriā | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | |||
| vocative | jūdiciārie | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
References
[edit]- “judiciarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- judiciarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.