lancinatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of lancinō.

Participle[edit]

lancinātus m (feminine lancināta, neuter lancinātum); first/second declension

  1. rent

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative lancinātus lancināta lancinātum lancinātī lancinātae lancināta
genitive lancinātī lancinātae lancinātī lancinātōrum lancinātārum lancinātōrum
dative lancinātō lancinātō lancinātīs
accusative lancinātum lancinātam lancinātum lancinātōs lancinātās lancināta
ablative lancinātō lancinātā lancinātō lancinātīs
vocative lancināte lancināta lancinātum lancinātī lancinātae lancināta