latratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of lātrō (“bark, roar”).
Participle
lātrātus (feminine lātrāta, neuter lātrātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | lātrātus | lātrāta | lātrātum | lātrātī | lātrātae | lātrāta | |
| Genitive | lātrātī | lātrātae | lātrātī | lātrātōrum | lātrātārum | lātrātōrum | |
| Dative | lātrātō | lātrātō | lātrātīs | ||||
| Accusative | lātrātum | lātrātam | lātrātum | lātrātōs | lātrātās | lātrāta | |
| Ablative | lātrātō | lātrātā | lātrātō | lātrātīs | |||
| Vocative | lātrāte | lātrāta | lātrātum | lātrātī | lātrātae | lātrāta | |
References
- “latratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “latratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- latratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- latratus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016