latratus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of lātrō.

Participle[edit]

lātrātus (feminine lātrāta, neuter lātrātum); first/second-declension participle

  1. barked, roared, having been barked.

Declension[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative lātrātus lātrāta lātrātum lātrātī lātrātae lātrāta
Genitive lātrātī lātrātae lātrātī lātrātōrum lātrātārum lātrātōrum
Dative lātrātō lātrātō lātrātīs
Accusative lātrātum lātrātam lātrātum lātrātōs lātrātās lātrāta
Ablative lātrātō lātrātā lātrātō lātrātīs
Vocative lātrāte lātrāta lātrātum lātrātī lātrātae lātrāta

Noun[edit]

lātrātus m (genitive lātrātūs); fourth declension

  1. barking, bark

Declension[edit]

Fourth-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative lātrātus lātrātūs
Genitive lātrātūs lātrātuum
Dative lātrātuī lātrātibus
Accusative lātrātum lātrātūs
Ablative lātrātū lātrātibus
Vocative lātrātus lātrātūs

References[edit]