lineatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [liː.neˈaː.tʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [li.neˈaː.tus]

Etymology 1

Etymology tree

Proto-Indo-European *līnomder.

Proto-Italic *līnom

Latin līnum

Proto-Indo-European *-yósder.

Proto-Indo-European *-éyos

Proto-Italic *-ejos

Proto-Italic *-eos

Latin -eus

Latin līneus

Latin linea

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-tós

Proto-Indo-European *-eh₂tos

Proto-Italic *-ātos

Latin -ātus

Latin līneātus

From linea + -ātus.

Adjective

līneātus (feminine līneāta, neuter līneātum); first/second-declension adjective (Late Latin)

1. striped

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	līneātus	līneāta	līneātum		līneātī	līneātae	līneāta
genitive	līneātī	līneātae	līneātī		līneātōrum	līneātārum	līneātōrum
dative	līneātō	līneātae	līneātō		līneātīs
accusative	līneātum	līneātam	līneātum		līneātōs	līneātās	līneāta
ablative	līneātō	līneātā	līneātō		līneātīs
vocative	līneāte	līneāta	līneātum		līneātī	līneātae	līneāta

Derived terms

• rubrolīneātus

Etymology 2

Perfect passive participle of lineō.

Participle

lineātus (feminine lineāta, neuter lineātum); first/second-declension participle

1. made straight

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	līneātus	līneāta	līneātum		līneātī	līneātae	līneāta
genitive	līneātī	līneātae	līneātī		līneātōrum	līneātārum	līneātōrum
dative	līneātō	līneātae	līneātō		līneātīs
accusative	līneātum	līneātam	līneātum		līneātōs	līneātās	līneāta
ablative	līneātō	līneātā	līneātō		līneātīs
vocative	līneāte	līneāta	līneātum		līneātī	līneātae	līneāta

Further reading

• lineatus, in ΛΟΓΕΙΟΝ [Logeion] Dictionaries for Ancient Greek and Latin (in English, French, Spanish, German, Dutch and Chinese), University of Chicago, since 2011