meitenīte
See also: meitenītē
Latvian
Etymology
From meitene (“girl”) + -īte (“dim.”) (with meitene from meita (“daughter, girl”) + -ene).
Pronunciation
| Audio: | (file) |
Noun
meitenīte m (5th declension)
- little girl; diminutive of meitene
- puisītis vai meitenīte? ― is it a little boy or a little girl? (asked to a pregnant woman)
- šai aukstumā un tumsā pa ielu gāja maza, nabadzīga meitenīte kailu galvu un basām kājām ― in this cold and darkness there went by the road a small, poor little girl, bareheaded and barefoot
Declension
Declension of meitenīte (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | meitenīte | meitenītes |
| accusative (akuzatīvs) | meitenīti | meitenītes |
| genitive (ģenitīvs) | meitenītes | meitenīšu |
| dative (datīvs) | meitenītei | meitenītēm |
| instrumental (instrumentālis) | meitenīti | meitenītēm |
| locative (lokatīvs) | meitenītē | meitenītēs |
| vocative (vokatīvs) | meitenīte | meitenītes |