ģenitīvs
Latvian
[edit]Etymology
[edit]Via other European languages, ultimately borrowed from Latin genitīvus.
Noun
[edit]ģenitīvs m (1st declension)
Declension
[edit]| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative | ģenitīvs | — |
| genitive | ģenitīva | — |
| dative | ģenitīvam | — |
| accusative | ģenitīvu | — |
| instrumental | ģenitīvu | — |
| locative | ģenitīvā | — |
| vocative | ģenitīv | — |
See also
[edit]- Latvian grammatical cases (Latviešu valodas locījumi):
nominatīvs - ģenitīvs - datīvs - akuzatīvs - instrumentālis - lokatīvs - vokatīvs