valoda

See also: valodā

Latvian

Etymology

Ultimately from Proto-Indo-European *wel- (“to tear, to spend”). Cognates include Latgalian volūda (“id.”), Lithuanian valandà (“hour, moment, time”).

Alternatively related to Proto-West Slavic *volati (“to call”). Confer Polish wołać, Czech volat.

Pronunciation

• IPA^(key): [valuôda]

• Audio:

  (file)

Noun

valoda f (4th declension)

1. language

Declension

Declension of valoda (4th)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	valoda	valodas
genitive	valodas	valodu
dative	valodai	valodām
accusative	valodu	valodas
instrumental	valodu	valodām
locative	valodā	valodās
vocative	valoda	valodas

Derived terms

• dzimtā valoda
• sarunvaloda
• svešvaloda
• valodisks
• valodīgs
• valodniecība
• valodnieks m, valodniece f

Descendants

• → Ukrainian: воло́да (volóda)

Further reading

• “valoda” in Latviešu literārās valodas vārdnīca
• “valoda” in Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
• valoda at tezaurs.lv