meritatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of meritō
Participle
[edit]meritātus (feminine meritāta, neuter meritātum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | meritātus | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta | |
| genitive | meritātī | meritātae | meritātī | meritātōrum | meritātārum | meritātōrum | |
| dative | meritātō | meritātae | meritātō | meritātīs | |||
| accusative | meritātum | meritātam | meritātum | meritātōs | meritātās | meritāta | |
| ablative | meritātō | meritātā | meritātō | meritātīs | |||
| vocative | meritāte | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta | |