militatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of mīlitō(be a soldier, serve).

Participle[edit]

mīlitātus m ‎(feminine mīlitāta, neuter mīlitātum); first/second declension

  1. having been served, in a military sense.

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative mīlitātus mīlitāta mīlitātum mīlitātī mīlitātae mīlitāta
genitive mīlitātī mīlitātae mīlitātī mīlitātōrum mīlitātārum mīlitātōrum
dative mīlitātō mīlitātō mīlitātīs
accusative mīlitātum mīlitātam mīlitātum mīlitātōs mīlitātās mīlitāta
ablative mīlitātō mīlitātā mīlitātō mīlitātīs
vocative mīlitāte mīlitāta mīlitātum mīlitātī mīlitātae mīlitāta