moraturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of moror.

Participle[edit]

morātūrus m (feminine morātūra, neuter morātūrum); first/second declension

  1. about to linger, delay

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative morātūrus morātūra morātūrum morātūrī morātūrae morātūra
genitive morātūrī morātūrae morātūrī morātūrōrum morātūrārum morātūrōrum
dative morātūrō morātūrō morātūrīs
accusative morātūrum morātūram morātūrum morātūrōs morātūrās morātūra
ablative morātūrō morātūrā morātūrō morātūrīs
vocative morātūre morātūra morātūrum morātūrī morātūrae morātūra