mussitatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of mussitō (“keep quiet”).
Participle
[edit]mussitātus (feminine mussitāta, neuter mussitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mussitātus | mussitāta | mussitātum | mussitātī | mussitātae | mussitāta | |
genitive | mussitātī | mussitātae | mussitātī | mussitātōrum | mussitātārum | mussitātōrum | |
dative | mussitātō | mussitātae | mussitātō | mussitātīs | |||
accusative | mussitātum | mussitātam | mussitātum | mussitātōs | mussitātās | mussitāta | |
ablative | mussitātō | mussitātā | mussitātō | mussitātīs | |||
vocative | mussitāte | mussitāta | mussitātum | mussitātī | mussitātae | mussitāta |