obversaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of obversor.

Participle[edit]

obversātūrus m (feminine obversātūra, neuter obversātūrum); first/second declension

  1. about to appear before

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative obversātūrus obversātūra obversātūrum obversātūrī obversātūrae obversātūra
genitive obversātūrī obversātūrae obversātūrī obversātūrōrum obversātūrārum obversātūrōrum
dative obversātūrō obversātūrō obversātūrīs
accusative obversātūrum obversātūram obversātūrum obversātūrōs obversātūrās obversātūra
ablative obversātūrō obversātūrā obversātūrō obversātūrīs
vocative obversātūre obversātūra obversātūrum obversātūrī obversātūrae obversātūra