ratiocinatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of ratiōcinor.

Participle[edit]

ratiōcinātus m ‎(feminine ratiōcināta, neuter ratiōcinātum); first/second declension

  1. reckoned

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ratiōcinātus ratiōcināta ratiōcinātum ratiōcinātī ratiōcinātae ratiōcināta
genitive ratiōcinātī ratiōcinātae ratiōcinātī ratiōcinātōrum ratiōcinātārum ratiōcinātōrum
dative ratiōcinātō ratiōcinātō ratiōcinātīs
accusative ratiōcinātum ratiōcinātam ratiōcinātum ratiōcinātōs ratiōcinātās ratiōcināta
ablative ratiōcinātō ratiōcinātā ratiōcinātō ratiōcinātīs
vocative ratiōcināte ratiōcināta ratiōcinātum ratiōcinātī ratiōcinātae ratiōcināta