reclinatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of reclīnō (“bend back”).
Participle
[edit]reclīnātus (feminine reclīnāta, neuter reclīnātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | reclīnātus | reclīnāta | reclīnātum | reclīnātī | reclīnātae | reclīnāta | |
Genitive | reclīnātī | reclīnātae | reclīnātī | reclīnātōrum | reclīnātārum | reclīnātōrum | |
Dative | reclīnātō | reclīnātō | reclīnātīs | ||||
Accusative | reclīnātum | reclīnātam | reclīnātum | reclīnātōs | reclīnātās | reclīnāta | |
Ablative | reclīnātō | reclīnātā | reclīnātō | reclīnātīs | |||
Vocative | reclīnāte | reclīnāta | reclīnātum | reclīnātī | reclīnātae | reclīnāta |