regularitas

Latin

Etymology

From rēgulāris +‎ -tās.

Noun

rēgulāritās f (genitive rēgulāritātis); third declension

1. (Late Latin) regularity

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	rēgulāritās	rēgulāritātēs
Genitive	rēgulāritātis	rēgulāritātum
Dative	rēgulāritātī	rēgulāritātibus
Accusative	rēgulāritātem	rēgulāritātēs
Ablative	rēgulāritāte	rēgulāritātibus
Vocative	rēgulāritās	rēgulāritātēs

Related terms

• rēgulāris

Descendants

• Catalan: regularitat
• English: regularity
• French: régularité
• Galician: regularidade
• Italian: regolarità
• Portuguese: regularidade
• Romanian: regularitate
• Spanish: regularidad