renatus

See also: Renatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of renāscor (“I am revived”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /reˈnaː.tus/, [rɛˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈna.tus/, [reˈnäːt̪us]
• Homophone: Renātus

Participle

renātus (feminine renāta, neuter renātum); first/second-declension participle

1. revived, renewed, having revived
2. born again

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	renātus	renāta	renātum		renātī	renātae	renāta
Genitive	renātī	renātae	renātī		renātōrum	renātārum	renātōrum
Dative	renātō		renātō		renātīs
Accusative	renātum	renātam	renātum		renātōs	renātās	renāta
Ablative	renātō	renātā	renātō		renātīs
Vocative	renāte	renāta	renātum		renātī	renātae	renāta

Derived terms

• Renātus

References

• “renatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• renatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.