renascor

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From re- +‎ nāscor (I am born)

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

renāscor (present infinitive renāscī, perfect active renātus sum); third conjugation, deponent

  1. I am revived, renewed
  2. I am born again

Inflection[edit]

   Conjugation of renascor (third conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present renāscor renāsceris, renāscere renāscitur renāscimur renāsciminī renāscuntur
imperfect renāscēbar renāscēbāris, renāscēbāre renāscēbātur renāscēbāmur renāscēbāminī renāscēbantur
future renāscar renāscēris, renāscēre renāscētur renāscēmur renāscēminī renāscentur
perfect renātus + present active indicative of sum
pluperfect renātus + imperfect active indicative of sum
future perfect renātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present renāscar renāscāris, renāscāre renāscātur renāscāmur renāscāminī renāscantur
imperfect renāscerer renāscerēris, renāscerēre renāscerētur renāscerēmur renāscerēminī renāscerentur
perfect renātus + present active subjunctive of sum
pluperfect renātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present renāscere renāsciminī
future renāscitor renāscitor renāscuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives renāscī renātus esse renātūrus esse
participles renāscēns renātus renātūrus renāscendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
renāscī renāscendī renāscendō renāscendum renātum renātū

References[edit]