repurgaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of repurgō.

Participle[edit]

repurgātūrus m (feminine repurgātūra, neuter repurgātūrum); first/second declension

  1. about to cleanse again

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative repurgātūrus repurgātūra repurgātūrum repurgātūrī repurgātūrae repurgātūra
genitive repurgātūrī repurgātūrae repurgātūrī repurgātūrōrum repurgātūrārum repurgātūrōrum
dative repurgātūrō repurgātūrō repurgātūrīs
accusative repurgātūrum repurgātūram repurgātūrum repurgātūrōs repurgātūrās repurgātūra
ablative repurgātūrō repurgātūrā repurgātūrō repurgātūrīs
vocative repurgātūre repurgātūra repurgātūrum repurgātūrī repurgātūrae repurgātūra