resputurus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of respuō.

Participle[edit]

respūtūrus m (feminine respūtūra, neuter respūtūrum); first/second declension

  1. about to spit out, reject

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative respūtūrus respūtūra respūtūrum respūtūrī respūtūrae respūtūra
genitive respūtūrī respūtūrae respūtūrī respūtūrōrum respūtūrārum respūtūrōrum
dative respūtūrō respūtūrō respūtūrīs
accusative respūtūrum respūtūram respūtūrum respūtūrōs respūtūrās respūtūra
ablative respūtūrō respūtūrā respūtūrō respūtūrīs
vocative respūtūre respūtūra respūtūrum respūtūrī respūtūrae respūtūra