saturatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of saturō.

Participle[edit]

saturātus m ‎(feminine saturāta, neuter saturātum); first/second declension

  1. sated, satisfied

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative saturātus saturāta saturātum saturātī saturātae saturāta
genitive saturātī saturātae saturātī saturātōrum saturātārum saturātōrum
dative saturātō saturātō saturātīs
accusative saturātum saturātam saturātum saturātōs saturātās saturāta
ablative saturātō saturātā saturātō saturātīs
vocative saturāte saturāta saturātum saturātī saturātae saturāta

References[edit]