scintillaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of scintillō.

Participle[edit]

scintillātūrus m (feminine scintillātūra, neuter scintillātūrum); first/second declension

  1. about to sparkle

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative scintillātūrus scintillātūra scintillātūrum scintillātūrī scintillātūrae scintillātūra
genitive scintillātūrī scintillātūrae scintillātūrī scintillātūrōrum scintillātūrārum scintillātūrōrum
dative scintillātūrō scintillātūrō scintillātūrīs
accusative scintillātūrum scintillātūram scintillātūrum scintillātūrōs scintillātūrās scintillātūra
ablative scintillātūrō scintillātūrā scintillātūrō scintillātūrīs
vocative scintillātūre scintillātūra scintillātūrum scintillātūrī scintillātūrae scintillātūra