sensutus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /senˈsuː.tus/, [s̠ẽːˈs̠uːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /senˈsu.tus/, [senˈsuːt̪us]
Adjective[edit]
sēnsūtus (feminine sēnsūta, neuter sēnsūtum); first/second-declension adjective
- Alternative form of sēnsātus
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sēnsūtus | sēnsūta | sēnsūtum | sēnsūtī | sēnsūtae | sēnsūta | |
| Genitive | sēnsūtī | sēnsūtae | sēnsūtī | sēnsūtōrum | sēnsūtārum | sēnsūtōrum | |
| Dative | sēnsūtō | sēnsūtō | sēnsūtīs | ||||
| Accusative | sēnsūtum | sēnsūtam | sēnsūtum | sēnsūtōs | sēnsūtās | sēnsūta | |
| Ablative | sēnsūtō | sēnsūtā | sēnsūtō | sēnsūtīs | |||
| Vocative | sēnsūte | sēnsūta | sēnsūtum | sēnsūtī | sēnsūtae | sēnsūta | |
References[edit]
- “sensutus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sensutus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- sensutus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.