suaviaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of suāvior.

Participle[edit]

suāviātūrus m (feminine suāviātūra, neuter suāviātūrum); first/second declension

  1. about to kiss

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative suāviātūrus suāviātūra suāviātūrum suāviātūrī suāviātūrae suāviātūra
genitive suāviātūrī suāviātūrae suāviātūrī suāviātūrōrum suāviātūrārum suāviātūrōrum
dative suāviātūrō suāviātūrō suāviātūrīs
accusative suāviātūrum suāviātūram suāviātūrum suāviātūrōs suāviātūrās suāviātūra
ablative suāviātūrō suāviātūrā suāviātūrō suāviātūrīs
vocative suāviātūre suāviātūra suāviātūrum suāviātūrī suāviātūrae suāviātūra