subjunctivus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From subjungō (to subordinate) +‎ -īvus.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

subjūnctīvus (feminine subjūnctīva, neuter subjūnctīvum); first/second-declension adjective

  1. Alternative form of subiunctīvus

Declension[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative subjūnctīvus subjūnctīva subjūnctīvum subjūnctīvī subjūnctīvae subjūnctīva
Genitive subjūnctīvī subjūnctīvae subjūnctīvī subjūnctīvōrum subjūnctīvārum subjūnctīvōrum
Dative subjūnctīvō subjūnctīvō subjūnctīvīs
Accusative subjūnctīvum subjūnctīvam subjūnctīvum subjūnctīvōs subjūnctīvās subjūnctīva
Ablative subjūnctīvō subjūnctīvā subjūnctīvō subjūnctīvīs
Vocative subjūnctīve subjūnctīva subjūnctīvum subjūnctīvī subjūnctīvae subjūnctīva

References[edit]