subornaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of subōrnō.

Participle[edit]

subōrnātūrus m (feminine subōrnātūra, neuter subōrnātūrum); first/second declension

  1. about to provide

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative subōrnātūrus subōrnātūra subōrnātūrum subōrnātūrī subōrnātūrae subōrnātūra
genitive subōrnātūrī subōrnātūrae subōrnātūrī subōrnātūrōrum subōrnātūrārum subōrnātūrōrum
dative subōrnātūrō subōrnātūrō subōrnātūrīs
accusative subōrnātūrum subōrnātūram subōrnātūrum subōrnātūrōs subōrnātūrās subōrnātūra
ablative subōrnātūrō subōrnātūrā subōrnātūrō subōrnātūrīs
vocative subōrnātūre subōrnātūra subōrnātūrum subōrnātūrī subōrnātūrae subōrnātūra