sutoricius

Latin

Etymology

From sūtor (“shoemaker, cobbler”), from suō (“join, fasten together”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /suː.toːˈriː.ki.us/, [s̠uːt̪oːˈriːkiʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /su.toˈri.t͡ʃi.us/, [sut̪oˈriːt͡ʃius]

Adjective

sūtōrīcius (feminine sūtōrīcia, neuter sūtōrīcium); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to a shoemaker or cobbler.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	sūtōrīcius	sūtōrīcia	sūtōrīcium		sūtōrīciī	sūtōrīciae	sūtōrīcia
Genitive	sūtōrīciī	sūtōrīciae	sūtōrīciī		sūtōrīciōrum	sūtōrīciārum	sūtōrīciōrum
Dative	sūtōrīciō		sūtōrīciō		sūtōrīciīs
Accusative	sūtōrīcium	sūtōrīciam	sūtōrīcium		sūtōrīciōs	sūtōrīciās	sūtōrīcia
Ablative	sūtōrīciō	sūtōrīciā	sūtōrīciō		sūtōrīciīs
Vocative	sūtōrīcie	sūtōrīcia	sūtōrīcium		sūtōrīciī	sūtōrīciae	sūtōrīcia

Synonyms

• (of or pertaining to a shoemaker): sūtōrius, sūtrīnus

Related terms

• suō
• sūtēla
• sūtilis

• sūtor
• sūtōrius
• sūtrīballus

• sūtrīna
• sūtrīnum
• sūtrīnus

• sūtrīx
• sūtum
• sūtūra

References

• “sutoricius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• sutoricius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.