sutrinus

See also: Sutrinus

Latin

Etymology

From sūtor (“shoemaker, cobbler”), from suō (“join, fasten together”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /suːˈtriː.nus/, [s̠uːˈt̪riːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /suˈtri.nus/, [suˈt̪riːnus]

Adjective

sūtrīnus (feminine sūtrīna, neuter sūtrīnum); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to a shoemaker or cobbler.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	sūtrīnus	sūtrīna	sūtrīnum		sūtrīnī	sūtrīnae	sūtrīna
Genitive	sūtrīnī	sūtrīnae	sūtrīnī		sūtrīnōrum	sūtrīnārum	sūtrīnōrum
Dative	sūtrīnō		sūtrīnō		sūtrīnīs
Accusative	sūtrīnum	sūtrīnam	sūtrīnum		sūtrīnōs	sūtrīnās	sūtrīna
Ablative	sūtrīnō	sūtrīnā	sūtrīnō		sūtrīnīs
Vocative	sūtrīne	sūtrīna	sūtrīnum		sūtrīnī	sūtrīnae	sūtrīna

Synonyms

• (of or pertaining to a shoemaker): sūtōrīcius, sūtōrius

Derived terms

• sūtrīna
• sūtrīnum

Related terms

• suō
• sūtēla
• sūtilis

• sūtor
• sūtōrīcius
• sūtōrius

• sūtrīballus
• sūtrīx

• sūtum
• sūtūra

References

• “sutrinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “sutrinus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• sutrinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.