temptatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of temptō.

Participle[edit]

temptātus (feminine temptāta, neuter temptātum); first/second-declension participle

  1. tried, tested

Declension[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative temptātus temptāta temptātum temptātī temptātae temptāta
Genitive temptātī temptātae temptātī temptātōrum temptātārum temptātōrum
Dative temptātō temptātō temptātīs
Accusative temptātum temptātam temptātum temptātōs temptātās temptāta
Ablative temptātō temptātā temptātō temptātīs
Vocative temptāte temptāta temptātum temptātī temptātae temptāta

References[edit]