transitivus

Latin

Etymology

From trānseō (“to pass over”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /tran.siˈtiː.u̯us/, [t̪rä̃ːs̠ɪˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /tran.siˈti.vus/, [t̪ränsiˈt̪iːvus]

Adjective

trānsitīvus (feminine trānsitīva, neuter trānsitīvum); first/second-declension adjective

1. transiting (passing over)

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	trānsitīvus	trānsitīva	trānsitīvum		trānsitīvī	trānsitīvae	trānsitīva
Genitive	trānsitīvī	trānsitīvae	trānsitīvī		trānsitīvōrum	trānsitīvārum	trānsitīvōrum
Dative	trānsitīvō		trānsitīvō		trānsitīvīs
Accusative	trānsitīvum	trānsitīvam	trānsitīvum		trānsitīvōs	trānsitīvās	trānsitīva
Ablative	trānsitīvō	trānsitīvā	trānsitīvō		trānsitīvīs
Vocative	trānsitīve	trānsitīva	trānsitīvum		trānsitīvī	trānsitīvae	trānsitīva

Derived terms

• intrānsitīvus

References

• “transitivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• transitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.