vectēvs

Latvian

Etymology

From vecs (“old”) +‎ tēvs (“father”)

Noun

vectēvs m (1st declension)

1. grandfather

Declension

Declension of vectēvs (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	vectēvs	vectēvi
accusative (akuzatīvs)	vectēvu	vectēvus
genitive (ģenitīvs)	vectēva	vectēvu
dative (datīvs)	vectēvam	vectēviem
instrumental (instrumentālis)	vectēvu	vectēviem
locative (lokatīvs)	vectēvā	vectēvos
vocative (vokatīvs)	vectēv	vectēvi

Derived terms

• vectētiņš