bēbis

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From English baby. Alternative historical forms: bebijs, bēbijs. First attested use – 1911.[1]

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

bēbis m (2 declension)

  1. (colloquial) a baby, an infant or a toddler
    Bebijs – bērns, 1-2 gadus vecs[2]
    Baby – a child, 1 or 2 years old
    Baby – bēbis, mazs bērns.[3]
    Baby – an infant, a small child.
  2. (figuratively) a childish, immature person

Declension[edit]

References[edit]

  1. ^ “bēbis” in Juris Baldunčiks (1989), Anglicismi latviešu valodā (Rīga: «Zinātne») ISBN: 5-7966-0078-8.
  2. ^ Vidiņš J., (1911), Svešvārdu grāmata, Rīga, page 48.
  3. ^ (1927-28), Latviešu konversācijas vārdnīca, Rīga, page 1526.