demonstrativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From dēmōnstrō (“to show, demonstrate”) + -īvus.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /deː.mon.straːˈtiː.u̯us/, [d̪eːmõːs̠t̪räːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.mon.straˈti.vus/, [d̪emonst̪räˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
dēmōnstrātīvus (feminine dēmōnstrātīva, neuter dēmōnstrātīvum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēmōnstrātīvus | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva | |
| Genitive | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvōrum | dēmōnstrātīvārum | dēmōnstrātīvōrum | |
| Dative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | ||||
| Accusative | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvam | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvōs | dēmōnstrātīvās | dēmōnstrātīva | |
| Ablative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvā | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | |||
| Vocative | dēmōnstrātīve | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva | |
References[edit]
- “demonstrativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “demonstrativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- demonstrativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.