disciplinatus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Latin[edit]
Adjective[edit]
discīplīnātus m (feminine discīplīnāta, neuter discīplīnātum); first/second declension
Inflection[edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | discīplīnātus | discīplīnāta | discīplīnātum | discīplīnātī | discīplīnātae | discīplīnāta | |
| genitive | discīplīnātī | discīplīnātae | discīplīnātī | discīplīnātōrum | discīplīnātārum | discīplīnātōrum | |
| dative | discīplīnātō | discīplīnātae | discīplīnātō | discīplīnātīs | discīplīnātīs | discīplīnātīs | |
| accusative | discīplīnātum | discīplīnātam | discīplīnātum | discīplīnātōs | discīplīnātās | discīplīnāta | |
| ablative | discīplīnātō | discīplīnātā | discīplīnātō | discīplīnātīs | discīplīnātīs | discīplīnātīs | |
| vocative | discīplīnāte | discīplīnāta | discīplīnātum | discīplīnātī | discīplīnātae | discīplīnāta | |
