emetiens
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Present participle of ēmētior.
Participle[edit]
ēmētiēns (genitive ēmētientis); third-declension one-termination participle
- measuring out, traversing, imparting
Declension[edit]
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | ēmētiēns | ēmētientēs | ēmētientia | ||
| Genitive | ēmētientis | ēmētientium | |||
| Dative | ēmētientī | ēmētientibus | |||
| Accusative | ēmētientem | ēmētiēns | ēmētientēs ēmētientīs |
ēmētientia | |
| Ablative | ēmētiente ēmētientī1 |
ēmētientibus | |||
| Vocative | ēmētiēns | ēmētientēs | ēmētientia | ||
1When used purely as an adjective.