enavigans
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of ēnāvigō
Participle
[edit]ēnāvigāns (genitive ēnāvigantis); third-declension one-termination participle
- sailing away or over
- putting to sea, setting sail
Declension
[edit]Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | ēnāvigāns | ēnāvigantēs | ēnāvigantia | ||
| Genitive | ēnāvigantis | ēnāvigantium | |||
| Dative | ēnāvigantī | ēnāvigantibus | |||
| Accusative | ēnāvigantem | ēnāvigāns | ēnāvigantēs ēnāvigantīs |
ēnāvigantia | |
| Ablative | ēnāvigante ēnāvigantī1 |
ēnāvigantibus | |||
| Vocative | ēnāvigāns | ēnāvigantēs | ēnāvigantia | ||
1When used purely as an adjective.