injuratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /in.i̯uːˈraː.tus/, [ɪni̯uːˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.juˈra.tus/, [injuˈräːt̪us]
Adjective[edit]
injūrātus (feminine injūrāta, neuter injūrātum); first/second-declension adjective
- Alternative form of iniūrātus
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | injūrātus | injūrāta | injūrātum | injūrātī | injūrātae | injūrāta | |
| Genitive | injūrātī | injūrātae | injūrātī | injūrātōrum | injūrātārum | injūrātōrum | |
| Dative | injūrātō | injūrātō | injūrātīs | ||||
| Accusative | injūrātum | injūrātam | injūrātum | injūrātōs | injūrātās | injūrāta | |
| Ablative | injūrātō | injūrātā | injūrātō | injūrātīs | |||
| Vocative | injūrāte | injūrāta | injūrātum | injūrātī | injūrātae | injūrāta | |
References[edit]
- “injuratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- injuratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.