iurativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
iūrātus (“sworn”) + -īvus (“-ive”, “pertaining to”)
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /i̯uː.raːˈtiː.u̯us/, [i̯uːräːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ju.raˈti.vus/, [juräˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
iūrātīvus (feminine iūrātīva, neuter iūrātīvum); first/second-declension adjective
- (Late Latin, literally) Of or pertaining to swearing an oath.
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | iūrātīvus | iūrātīva | iūrātīvum | iūrātīvī | iūrātīvae | iūrātīva | |
| Genitive | iūrātīvī | iūrātīvae | iūrātīvī | iūrātīvōrum | iūrātīvārum | iūrātīvōrum | |
| Dative | iūrātīvō | iūrātīvō | iūrātīvīs | ||||
| Accusative | iūrātīvum | iūrātīvam | iūrātīvum | iūrātīvōs | iūrātīvās | iūrātīva | |
| Ablative | iūrātīvō | iūrātīvā | iūrātīvō | iūrātīvīs | |||
| Vocative | iūrātīve | iūrātīva | iūrātīvum | iūrātīvī | iūrātīvae | iūrātīva | |
Descendants[edit]
- Italian: giurativo