margaritatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From margarīta (“pearl”) + -ātus (“-ed”, adjective-forming suffix).
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /mar.ɡa.riːˈtaː.tus/, [märɡäriːˈt̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /mar.ɡa.riˈta.tus/, [märɡäriˈt̪äːt̪us]
Adjective[edit]
margarītātus (feminine margarītāta, neuter margarītātum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | margarītātus | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
| Genitive | margarītātī | margarītātae | margarītātī | margarītātōrum | margarītātārum | margarītātōrum | |
| Dative | margarītātō | margarītātō | margarītātīs | ||||
| Accusative | margarītātum | margarītātam | margarītātum | margarītātōs | margarītātās | margarītāta | |
| Ablative | margarītātō | margarītātā | margarītātō | margarītātīs | |||
| Vocative | margarītāte | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
Related terms[edit]
References[edit]
- “margaritatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- margaritatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.