obmutescens
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Present participle of obmūtēscō
Participle[edit]
obmūtēscēns (genitive obmūtēscentis); third-declension one-termination participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension[edit]
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | obmūtēscēns | obmūtēscentēs | obmūtēscentia | ||
| Genitive | obmūtēscentis | obmūtēscentium | |||
| Dative | obmūtēscentī | obmūtēscentibus | |||
| Accusative | obmūtēscentem | obmūtēscēns | obmūtēscentēs obmūtēscentīs |
obmūtēscentia | |
| Ablative | obmūtēscente obmūtēscentī1 |
obmūtēscentibus | |||
| Vocative | obmūtēscēns | obmūtēscentēs | obmūtēscentia | ||
1When used purely as an adjective.