pampinatus

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA: /pam.piˈnaː.tus/

Etymology 1

Perfect passive participle of pampinō (“prune superfluous tendrils, shoots, and growth of vines”), from pampinus (“tendril, vine-shoot”).

Participle

pampinātus m (feminine pampināta, neuter pampinātum); first/second declension

1. pruned of superfluous tendrils, shoots and growth of vines, having been pruned

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	pampinātus	pampināta	pampinātum		pampinātī	pampinātae	pampināta
genitive	pampinātī	pampinātae	pampinātī		pampinātōrum	pampinātārum	pampinātōrum
dative	pampinātō	pampinātae	pampinātō		pampinātīs	pampinātīs	pampinātīs
accusative	pampinātum	pampinātam	pampinātum		pampinātōs	pampinātās	pampināta
ablative	pampinātō	pampinātā	pampinātō		pampinātīs	pampinātīs	pampinātīs
vocative	pampināte	pampināta	pampinātum		pampinātī	pampinātae	pampināta

Etymology 2

From pampinus (“tendril, vine-shoot”).

Adjective

pampinātus m (feminine pampināta, neuter pampinātum); first/second declension

1. having tendrils or leaves
2. tendril-shaped, tendril-like

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	pampinātus	pampināta	pampinātum		pampinātī	pampinātae	pampināta
genitive	pampinātī	pampinātae	pampinātī		pampinātōrum	pampinātārum	pampinātōrum
dative	pampinātō	pampinātae	pampinātō		pampinātīs	pampinātīs	pampinātīs
accusative	pampinātum	pampinātam	pampinātum		pampinātōs	pampinātās	pampināta
ablative	pampinātō	pampinātā	pampinātō		pampinātīs	pampinātīs	pampinātīs
vocative	pampināte	pampināta	pampinātum		pampinātī	pampinātae	pampināta

Related terms

pampināceus pampinārium pampinārius pampinātiō pampinātor

pampineus pampinō pampinōsus pampinus

References

• pampinatus in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879